XIX-XXI gs. Dziesmu svētki

1. Vispārējo Dziesmu svētku karogsDziesmu un deju svētkos MežaparkāDziesmu svētku plakātsDziesmu svētku laukuma izbūveDziesmu svētku dalībnieku gājiensDziesmu svētki. 1948Tautības un etniskās grupas
Kultūra

19-21.gs.

Dziesmu svētki

Apvienotu koru sarīkojumi, kas notiek regulāri ar dažu gadu starplaikiem. Dziesmu svētku tradīcija Latvijā cieši saistīta ar tautas garīgo atmodu un jaunlatviešu kustību. Tradīcijas izveidi rosināja Baltijas vācu demokrātiskās inteliģences dziedāšanas un mūzikas biedrību dibināšana. 1836 Rīgā tika sarīkoti pirmie vācu sabiedrības Mūzikas jeb Daugavas svētki, 1857 - 1. Baltijas vīru koru dziedāšanas svētki Rēvelē, 1861 - 1. Baltijas dziesmu svētki Rīgā. Latviešu Dziesmu svētku tradīciju ievadīja apvienoto koru koncerti Kroņvircavā "Vilkpēdās" un Dziesmu svētki Dikļos (1864). Līdzīgi vietēja rakstura Dziesmu svētki tika organizēti Valkā (1868), Cēsīs un Dobelē (1870). Diriģentu sagatavošanā liela nozīme bija Vidzemes skolotāju semināram. 1873, kad notika 1. Vispārējie dziesmu svētki, kuros pirmoreiz tika dziedāta K.Baumaņa sacerētā tautas lūgšana "Dievs, svētī Latviju!", kas vēlāk kļuva par Valsts himnu. Kopējiem spēkiem tika meklēta arī svētku forma, kas apliecinātu latviešu tautu kā aktīvu spēku un paustu tās gara augstākos centienus. Viens no Dziesmu svētku galvenajiem uzdevumiem bija un joprojām ir - uzturēt nācijas garīgo vienotību, kā arī apvienot tautas tradicionālo kultūru ar laikmeta profesionālās mākslas sasniegumiem. Arī padomju varas gados Dziesmu svētki zem parādiskuma čaulas turpināja veikt tautas saliedēšanas uzdevumu. Līdzīgi tas notika arī latviešu sabiedrībā ārzemēs, kur Dziesmu svētki tika rīkoti svešā nacionālā vidē - tie palīdzēja apvienot pasaulē izklīdinātos latviešus un uzturēt tautas kopības apziņu un nacionālās tradīcijas. Latvijā 1. Vispārējie dziesmu svētki notikuši 1873, 2.- 1880, 3.- 1888, 4.- 1895, 5.- 1910, 6.- 1926, 7.- 1931, 8.- 1933, 9.- 1938, 10.- 1948, 11.- 1950, 12.- 1955, 13.- 1960, 14.- 1965, 15.- 1970, 16.- 1973, 17.- 1977, 18.-1980, 19.-1985, 20. - 1990, 21. - 1993, 22. - 1998, Dziesmu un deju svētki Rīgai 800- 2001, 23. - 2003, 24. - 2008, 25. - 2013. XX dziesmu svētkos 1990. g. piedalījās 35438 dalībnieki. Šo svētku programma bija brīva no cenzūras, tajā atgriezās daudz aizliegto dziesmu, turklāt svētkos piedalījās pasaules latviešu diasporas kori un diriģenti. XXI dziesmu svētki notika 1993. g., tajos pirmoreiz tik plaši uzstājās arī folkloras un tautas mūzikas ansambļi. 1998. g. notikušajos XXII dziesmu svētkos latviešu kultūra bija pārstāvēta pilnā spektrā, aptverot gan tautas mākslu, gan profesionālās mākslas svarīgākās nozares. Svētki kļuva par Rīgas 800 gades svinību ieskaņas gada kulmināciju. Nākamie Dziesmu svētki notika 2001. g. sakarā ar Rīgas 800 gadu jubileju, un bija viens no galvenajiem Rīgas astoņsimt gadu jubilejas svinību pasākumiem. Īpaši krāšņs bija teatrāls deju lieluzvedums "Četri meti", kurā četri no savdabīgākajiem Latvijas deju ansambļiem izstāstīja divu jaunu cilvēku gaitas viena gada - četru gadalaiku - ritumā. Lielākā daļa deju bija jaunas. 2003. gadā notika XXIII latviešu Dziesmu svētki, kuros pirmo reizi Dziesmu svētku vēsturē kopā ar latviešu popmūziķiem un rokmūziķiem muzicēja 43 Latvijas jauniešu kori. Pavadījumu atskaņoja LMA Studentu simfoniskais orķestris un grupa "Time After Time". Nedalītu koristu un skatītāju atzinību izpelnījās diriģents Normunds Šnē. XXIV Vispārējie latviešu dziesmu svētki notika 2008. gadā no 5. līdz 12. jūlijam. Svētkos piedalījās 35 000 dalībnieku. 2008. gadā Dziesmu svētkiem apritēja 135 gadi, tāpēc arī goda virsdiriģentu (7), virsdiriģentu (15), goda virsvadītāju (10) un virsvadītāju (10) godināšana šajos svētkos bija īpaši emocionāla. Pirmoreiz Dziesmu svētku laikā notika Latvijas koklētāju ansambļu konkurss. Jau vairākus gadu desmitus Latvijā plaukst kamermuzicēšanas žanrs, tāpēc tika veidoti dažādas tematikas vokālo ansambļu koncerti, arī garīgās mūzikas koncerts "Dvēseles lūgšana". Pirmoreiz tautas mūzikas koncertā tika rādīts tik plašs latviešu tautas instrumentu klāsts. Šajā ziņā neparasts bija arī koncerta jaundarbs - Valda Muktupāvela "Skaņumeža mistērija", kurā tradicionālais cieši saistīts ar mūsdienīgo. XXV Dziesmu svētki notika no 2013. gada 30. jūnija līdz 7. jūlijam. Svētku atslēgas vārdi bija Līgo - lai top! Līgo ir pārtapšanas, garīgas un fiziskas attīrīšanās, auglības un pats galvenais - gaismas (saules) pavadīšanas un sagaidīšanas rituāls. Šo svētku vienojošie vārdi - Gaisma līgo Latvijā. Dziesmu svētki pulcējuši rekordlielu dalībnieku skaitu - dziedāja 388 kori un 224 vokālie ansambļi; rekordliels arī ārvalstu latviešu skaits - kopumā piedalījās 1300 dalībnieki no dažādām latviešu kopienām ārvalstīs un 96 mazākumtautību kolektīvi. Svētku galvenais režisors Uģis Brikmanis. Dziesmu svētku programmas spilgti atklāj latviešu kora dziesmas izaugsmi XIX gs. beigās un XX gs. sākumā (kopkoru programmās 25-40 dziesmu). Padomju varas gados dziesmu svētkos piedalījās arī dejotāji. Visi dziesmu svētki (izņemot IV) notika Rīgā, kur tiem tika speciāli būvētas estrādes, kuru celtniecībā piedalījās ievērojamākie latviešu arhitekti - Jānis Frīdrihs Baumanis (1873, 1880, 1888), Konstantīns Pēkšēns (1895), E.Pole (1910), P.Kundziņš (1926), A.Birznieks (1931, 1933, 1938, 1948). 1955 Rīgā, Mežaparkā uzcēla pastāvīgu estrādi 10 tūkst. dziedātājiem un 30 tūkst. klausītājiem (arhit. V.Šņitņikovs, paplašināta 1993).

Vispārējie Dziesmu svētki Latvijā līdz 1940:

Gads Dziedātāju skaits Virsdiriģenti
1873 1003 I.Zīle, J.Bētiņš
1880 1624 I.Zīle, J.Bētīņš
1888 2618 I.Zīle, E.Vīgners, A.Jurjāns
1895 5208 E.Vīgners, A.Jurjāns, J.Kade
1910 2303 A.Jurjāns, P.P.Jozuus, J.Vītols,P.Jurjāns, T.Reiters
1926 6526 J.Kade, P.P.Jozuus, T.Reiters, E.Melngailis, A.Kalniņš
1931 10 880 P.P.Jozuus, T.Reiters, E.Melngailis, T.Kalniņš
1933 ~8000 T.Reiters, E.Melngailis, T.Kalniņš
1938 ~14 400 T.Reiters, E.Melngailis, T.Kalniņš
2003. g. 7.XI UNESCO ģenerāldirektors Koičiro Macuura paziņoja, ka Baltijas valstu pieteikums "Dziesmu un deju svētku tradīcija un simbolisms Igaunijā, Latvijā un Lietuvā" ir iekļauts UNESCO Cilvēces mutvārdu un nemateriālās kultūras meistardarbu sarakstā. 2008. gadā Baltijas dziesmu un deju svētku tradīcija tika iekļauta UNESCO Reprezentatīvajā cilvēces nemateriālā kultūras mantojuma sarakstā. Tajā apkopotas tās nemateriālā kultūras mantojuma izpausmes, kas demonstrē pasaules kultūras mantojuma dažādību un nozīmību.

Izmantotā literatūra:

1. Mediņš K. Latviešu Dziesmu svētki. R., 1955
2. Vilka L. Dziesmu svētki Latvijas kultūrā// Māksla. 1989,2.

"Tildes Datorenciklopēdija Latvijas Vēsture" © Tilde, 1998-2012

Dziesmu un deju svētku tradīcija

Reizi piecos gados Latvijas galvaspilsētā Rīgā koru dziedātāji, dejotāji, mūziķi, tautas lietišķās mākslas meistari satiekas un rada brīnumu, ko mēs saucam - Vispārējie latviešu Dziesmu un Deju svētki.

Dziesmu un deju svētki ir Baltijas valstu raksturīgākā un vienojošākā kultūras tradīcija. Svētki balstās a capella dziedāšanas tradīcijās, ar laiku attīstoties par multidisciplināru pasākumu, kas aptver dažādus mākslas žanrus un izpausmes veidus. Šī tradīcija Eiropā saglabājusies un attīstījusies vienīgi Baltijas valstīs, ar laiku kļūstot par nozīmīgu nacionālās identitātes simbolu. Tā ir viena no galvenajām Baltijas valstu kultūras mantojuma un kultūras izpausmes formām un nozīmīgākais Latvijas kultūras identitātes apliecinājums 21.gadsimtā. Dziesmu un Deju svētki ir unikāls latviešu tautas folkloras mantojumā un profesionālās mūzikas tradīcijās un jaunradē sakņots Latvijas kultūras notikums, kurš vēstures gaitā ir ieguvis nācijas vienotības un nacionālās identitātes simbola nozīmi. Dziesmu un Deju svētki 140 gadu ilgās vēstures gaitā ir kļuvuši par Latvijas kultūras mantojuma dārgumu. Tā ir visas tautas tradīcija, augsta līmeņa tautas amatieru mākslas kustība, kuru kopīgi mūzikas, dejas un mākslas nozaru profesionāļu vadībā rada desmiti tūkstoši Latvijas cilvēku no sākumskolas līdz sirmam vecumam.

Līdzās šiem galvenajiem svētkiem reizi piecos gados notiek Skolu jaunatnes Dziesmu un Deju svētki. Četru gadu laikā starp lielajiem Dziesmu un Deju svētkiem to dalībnieki satiekas mazākos Dziesmu un Deju svētkos katru gadu kādā no četriem Latvijas novadiem. Kopā Dziesmu un Deju svētku kustībā piedalās 80.000 tūkstoši bērnu un jauniešu, vīru un sievu visā Latvijā. Tam vēl ir jāpieskaita tie latvieši, kuri dzied koros un dejo deju kopās Eiropas valstīs un citās latviešu diasporas zemēs pasaulē.Latviešu Dziesmu un Deju svētku tradīcija kopā ar Igaunijas un Lietuvas Dziesmu un Deju svētkiem 2003. gadā 130 gadus pēc pirmajiem Vispārējiem Latviešu dziesmu svētkiem 1873. UNESCO atzina par Cilvēces mutvārdu un nemateriālā kultūras mantojuma meistardarbu. 2008. gadā Latvijas dziesmu un deju svētku tradīcija kopā ar Lietuvas un Igaunijas dziesmu un deju svētku tradīciju tika iekļauta UNESCO Reprezentatīvajā cilvēces nemateriālā kultūras mantojuma sarakstā, kas apkopo tās nemateriālā kultūras mantojuma izpausmes, kas demonstrē pasaules tautu kultūras mantojuma dažādību un nozīmību. Latvija ir viena no trīs valstīm, kur šī tradīcija ir saglabājusies, attīstījusies, kļuvusi par nozīmīgu nacionālās identitātes simbolu.Dziesmu un Deju svētki ir brīnums. Vairāk kā 12.000 cilvēku no visas Latvijas un latviešu diasporas valstīm apvienojas 4 - 10 balsu lielā korī, kurš dzied augsta līmeņa kora dziesmas a cappella. Citi 12.000 dalībnieku vienlaicīgi piedalās lielā tautas deju uzvedumā, veidodami sarežģītus kustīgus deju rakstus un figūras. Visi dalībnieki kopā - vairāk kā 35.000 cilvēki - ģērbušies tautas tērpos ar dziesmām, dejām un mūziku, rotājušies ar zaļumiem un vispriecīgākajiem smaidiem piepilda Rīgas ielas krāšņā un nekur citur pasaulē neatrodamā dabiska ēstetiska skaistuma radītā procesijā - svētku gājienā.Kā radās Dziesmu un deju svētki?Dziedāšanas svētki Vācijā iedvesmo Latvijas un Igaunijas vācu minoritāti tādus sarīkot arī Rīgā, un 1861. gadā notiek "Baltijas Dziesmu svētki Rīgā" (Das Baltische Sängerfest in Riga). Vācu rīkoto svētku dziedātāju rindās ir arī latvieši. Sākotnēji radušies Rietumeiropā vāciski runājošajās zemēs Dziesmu svētki tur nekad neiegūst tik plašus vērienus kā Latvijā, Lietuvā un Igaunijā, un tur tie līdz mūsdienām nav saglabājušies. Tieši latviešu kultūrā Dziesmu svētku ideja iegūst tos neizsīkstošos dzīvības spēkus, kas liek tiem notikt arī mūsdienu Latvijā. Šie spēki ir: latviešu folkloras mantojums - tautasdziesma, koru dziedāšanas tradīcija, ko veido un kopj augstākās klases mūzikas profesionāļi un Dziesmu svētku nozīme nacionālās identitātes apliecināšanā un stiprināšanā. Latviešu Dziesmu svētki rodas apmēram 30 gadus pēc tam. Dziedāšanas svētku, vācu valodas zemēs sauktu par "Sing Fest", ideja saistās ar tolaik Eiropā nozīmīgajām nacionāli demokrātiskajām kustībām un vēlēšanos kopā apliecināt nacionālās idejas.1873. gada vasaras sākumā Krievijas impērijas pārvaldītajā Rīgā notiek Pirmie Vispārējie latviešu Dziesmu svētki. Tajos piedalās 1003 dziedātāju no 45 Vidzemes un Kurzemes latviešu koriem. Kopā ar viņiem muzicē arī 30 orķestra mūziķu. Tā laika Rīgā tas ir vēl neredzēti grandiozs kopdziedāšanas notikums. Līdzi ar nacionālo atmodu Dziesmu svētki latviešu tautai kļūst par svētkiem, kas tautu rosina uz garīgu nacionālu vienotību, sekmē profesionālās mākslas attīstību un ļauj kopā ar tautiešiem no visas Latvijas apliecināt savu nacionālo piederību un tautas atmodas centienus.19. gadsimta pirmajā pusē, kad Kurzemē un Vidzemē beidzās dzimtbūšanas apspiestība, pateicoties tam, ka kora dziedāšana tika mācīta tautskolās, un tā bija ļoti nozīmīga luterāņu baznīcas draudzēs, radās priekšnoteikumi latviešu koru dziedāšanas kustības attīstībai. Latvijā koru kustības aizsākumā visnozīmīgākie bija lauku dziedāšanas biedrību un baznīcu kori, nevis pilsētu kori. Tas radīja apstākļus, ka tautasdziesma, kas iepriekšējos gadsimtos bija iesakņojusies lauku sabiedrības muzikālajā vidē, caur pirmo latviešu komponistu radītajām tautasdziesmu apdarēm ienāca koru repertuārā un kļuva par spēku, kas apvienoja visu latviešu koru kustību. Latviešu Dziesmu svētku latviešiem dārgās un ārzemju pārstāvju apbrīnotās mākslinieciskās kvalitātes pamatā ir a capella dziedāšanas tradīcija, kuru uztur augsti profesionālu diriģentu darbs ar koriem. Koru dziedāšanas attīstība Latvijā notika vienlaicīgi ar latviešu Pirmo nacionālo atmodu. Dziedāšana korī līdzās citām kultūras aktivitātēm latviešiem kļuva par ceļu, kā apliecināt savu nacionālo piederību un kopīgi paust nākotnes ideālus.Dziesmu svētki ar laiku ir attīstījušies par daudzpusīgu nacionālās kultūras notikumu, kas aptver dažādus mākslas žanrus un izpausmes veidus. Svētku dominējošais aspekts ir lielais kopkoris, kura mākslinieciskā kvalitāte balstās a cappella dziedāšanas tradīcijā. Līdzās tam svētki ir izauguši par vērienīgu un daudzpusīgu notikumu, kas ietver dažādus tautas mākslas žanrus un izpausmes formas: koru kustību un kopdziedāšanu, tautas dejas un deju kolektīvu lieluzvedumu, instrumentālo mūziku un pūtēju orķestru un kokļu mūzikas koncertus, koru, deju kolektīvu un pūtēju orķestru skates, folkloras kopu uzstāšanos, lietišķās mākslas un amatniecības izstādes. Dziesmu svētku tradīcija 140 gadu pastāvēšanas vēsturē ir veidojusi jaunus kopdziedāšanas un kopdejošanas atzarus: vīru, sieviešu un zēnu koru salidojumus, Vispārējos skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkus, pūtēju orķestru salidojumus. Baltijas valstu dziesmu svētku tradīcijas ietekmē ir izveidojušās jaunas reģionālās svētku formas - Baltijas studentu dziesmu un deju svētki "Gaudeamus", kas kopš 1956.gada ik pēc 5 gadiem notiek kādā no Baltijas valstīm, un Ziemeļvalstu un Baltijas valstu Dziesmu svētki, kopš 1995.gada notiek reizi divos gados, tādējādi veicinot Baltijas jūras reģiona valstu starpā aktīvu starpkultūru dialogu un sadarbību.Īpašā veidā Dziesmu svētku radīšanas procesā piedalās arī latviešu komponisti un kora dziesmu tekstu autori. Sākot jau no pirmajiem Dziesmu svētkiem, katros dziesmu svētkos līdzās jau zināmām un ilgi dziedātām kora dziesmām ir atskaņoti arī jaundarbi. Dziesma - mūzikas un vārda vienība - ir spēks, kas vieno visu lielo kopkori. Daudzu par dziesmu svētku repertuāra klasiku kļuvušu dziesmu komponisti paši ir bijuši kora diriģenti un dziesmu svētku virsdiriģenti. Piemēram, Jāzeps Vītols, Alfrēds Kalniņš, Emilis Melngailis. Komponistam, domājot par kora dziesmas atskaņošanu dziesmu svētku estrādē, ir jāņem vērā daudzskaitlīgā kora skanējuma un tehniskās iespējas.Gadiem ejot, nemainīgs saglabājas Dziesmu un Deju svētku veidols. Dziesmu svētki ir tautas tradicionālās kultūras un sava laika specializētās mūzikas kultūras neparasta vienība un sakausējums. No vienas puses - tautas svētki, ar folkloras klātbūtni repertuārā, etnogrāfisku stilu vizuālajā veidolā un dziedātāju tautas tērpos, līksmi, tautas ieražām un tautas dejas. Bet tomēr tas nav ne folkloras festivāls, ne vienkārši izpriecu svētki. Jo ir otra puse - profesionālu komponistu, diriģentu, deju vadītāju un tūkstošiem koristu, dejotāju un mūziķu apzināta mākslinieciska darbība. Vēsturisks un arī mūsdienu Dziesmu un Deju svētku mākslinieciskuma un tautiskuma virsmērķis, kas īstenojas caur katru svētku dalībnieku, ir tautas nacionālās vienotības un identitātes kopīga apliecināšana un svinēšana. Ikviens svētku dalībnieks un skatītājs ir aicināts kopā ar citiem izjust, apliecināt un svinēt savas tautas vienotību, pašapziņu un nacionālo identitāti.Dziesmu un Deju svētku brīnums turpina iedvesmot un vienot Latvijas nāciju. Nepārtrauktais radošā darba process, gatavojoties 2013. gada Dziesmu un Deju svētkiem norit gan Latvijā, gan latviešu diasporas valstīs. Īpaši šajā laikā koriem, deju kolektīviem un pūtēju orķestriem pievienojas jauni dalībnieki, kuri tāpat kā viņu vecāki vai vecvecāki, vai viņu senči visā 140 gadu svētku vēstures gaitā ir atsaukušies aicinājumam ļaut sev piedzīvot jaunu radošu izaugsmi un pašizteiksmi, kopā ar citiem radīt svētku brīnumu, kas iedvesmo viņus pašus un visu Latviju.Dziesmu un Deju svētki ir kļuvuši par savdabīgu Latvijas nāciju svētceļojumu, kas sauc kopā un sapulcina, kurā dodas lieli un mazi no visām Latvijas malām, kā arī no ārvalstīm. Latvijas kā nacionālas valsts izaugsmes ceļā 2013.gada svētkiem "GAISMA LĪGO LATVIJĀ" būs īpaša loma - tie ieskandinās ceļu uz Latvijas valsts neatkarības simtgades svinībām, kad 2018.gadā Latvijas lielo svētku gaisotnē notiks nākamie Dziesmu un Deju svētki. Dziesmu svētku brīnums aicina katru Latvijas iedzīvotāju un viesi iepazīt Latvijas kultūras daudzveidīgās radošās izpausmes un priecāties par tām. Latvijā radītais Dziesmu svētku brīnums ir piemērs tam, kā nācija saglabā un attīsta savu nacionālo savdabību mūsdienu globalizācijas pārņemtajā pasaulē un paraugs miermīlīgai un radošai tautas nacionālās identitātes apliecināšanai.

------------------------------------------------------------

Latviešu kori