Mūzika ir ar ausi uztvertas, īpaši izveidotu vai nejauši radušos priekšmetu vai parādību izraisītas gaisa svārstības, kas ar asociāciju, analoģiju un sinestēziju palīdzību iedarbojas uz cilvēka psiholoģisko stāvokli kā intelektuāli vai emocionāli stimulējošs, organizējošs, terapētisks vai sakrāls līdzeklis.

Mūzika, esot integrāla cilvēka kā biosociālas būtnes daļa, nav universāla. Tās definējumi, īpašības un funkcijas ir atkarīgas no kultūras, kurā mūzika pastāv.

Mūzika var būt arī viena no mākslas formām. Tās pamatelementi un izteiksmes līdzekļi ir skaņkārta, ritms, metrs, temps, dinamika, tembrs, melodija, reģistrs, harmonija, faktūra. Mūzika tiek fiksēta ar nošu raksta palīdzību. Moderno nošu pierakstu izgudroja mūks Gvido no Arecas. Tā var būt diferencēta pēc dažādiem principiem: pēc autorības (tautas un profesionālā mūzika), skaņdarba rakstura, atskaņojuma veida, atskaņotāju sastāva, sintēzes ar literatūru un citiem mākslas veidiem, lietojuma funkcijas, skaņkārtu sistēmas, stiliemun žanriem. Parasti mūzika sastāv no augstākām un zemākām skaņām.

Džezs                                                                    

T0P 100 Jazz Classics Playlist / Best Jazz Songs of All Time

La Pantera Rosa

THE DUKES OF DIXIELAND

Louis Armstrong sings "Mack the Knife"

Lūiss Ārmstrongs

Lūiss Ārmstrongs jeb Louis Armstrong bija afroamerikāņu džeza muzikants, dziedātājs un trompetists, nereti dēvēts arī par "džeza tēvu".

L. Ārmstrongs dzimis 1901. gada 4. augustā, Ņuorleānā, bet miris 1971. gada 6. jūlijā, Ņujorkā. Kā izrādās, L. Ārmstrongs precīzi nemaz nav zinājis savu dzimšanas dienas datumu, tāpēc izvēlējies 4. jūliju, kas ir arī ASV neatkarības diena. Vēlāk gan viņa dzimšanas dienas datumu precizēja viņa biogrāfi, nosakot, ka tas ir jau pieminētais 4. augusts.

L. Ārmstronga bērnība nebūt nebija viegla - tēvu viņš tā arī nekad neiepazina, bet māte viņam neveltīja īpaši daudz uzmanības. Mazo Luī, kā viņu mēdza saukt kreolu manierē, uzaudzināja vecmamma, kura bija pārcietusi verdzības laikus. Mazais Luī jau no mazotnes strādāja, izvadāja ogles, kā arī dziedāja par grašiem uz ielu stūriem.
Pirmo muzikālo izglītību L. Ārmstrongs ieguva kolonijā, kurā viņš nokļuva par šaušanu uz ielas Jaunā gada naktī. Atbrīvots no kolonijas, bijušais cietuma pūtēju orķestra līderis veikli atrada darbu - kad L. Ārmstrongam bija 18 gadu, Kids Ori, kurš tolaik bija autoritatīvs trombonists, viņu uzņēma pie sevis ansamblī, bet pats L. Ārmstrongs par savu īsteno skolotāju uzskatīja Džo Kingu Oliveru. 1922. gadā L. Ārmstrongs aizceļoja uz Čikāgu, lai spēlētu Džo Olivera orķestrī.

Tieši muzicējot Olivera "Kreolu džezbenda" sastāvā, L. Ārmstrongs veica savus pirmos mūzikas ierakstus, bet jau 1924. gadā uzsāka patstāvīgu karjeru. 1925. gadā L. Ārmstrongs noorganizēja savu "The Hot Fives", kas bija pirmais džeza improvizācijas ansamblis. Šajā laikā L. Ārmstrongs sāka arī dziedāt, tomēr sākotnēji tas bija skečs jeb vokāls trompetes atdarinājums - vārdisks vokāls parādījās nedaudz vēlāk.

Nozīmīgākie L. Ārmstronga mūzikas ieraksti tika veikti 1927. un 1928. gadā. Šie ieraksti bija pazīstami kā Louis Armstrong and His Hot Fives ieraksti un tika uzskatīti par džeza klasikas grāmatas pirmajām zelta lapaspusēm. Šie ieraksti kļuva arī par "svinga ēras" ietekmīgākajiem paraugiem.

30. gados L. Ārmstrongs aktīvi koncertēja un uzstājās kopā ar slaveniem bigbendiem, tomēr lūpas traumas dēļ, kuras dēļ viņš ieguva iesauku Satchmo, aizvien biežāk viņš sāka uzstāties nevis kā trompetists, bet gan kā vokālists.

Līdz 1940. gadam L. Ārmstrongs muzicēja kā improvizētājs. Viņam starp visiem tā laika džeza muzikantiem bija vislielākais skaits atdarinātāju un sekotāju.
40. gados L. Ārmstrongs noorganizēja ansambli "All Stars", kas bija spīdoša džeza komanda.

50. gados L. Ārmstrongs kopā ar Ellu Ficdžeraldu ierakstīja Geršvina operu "Porgijs un Besa", kas kļuva par klasiku. Atrodoties panākumu virsotnē, L. Ārmstrongs ierakstīja dziesmu "Hello, Dolly!", kas iegāja vairāku izcilu izpildītāju repertuārā, tomēr L. Ārmstrongs ir populārākais no tiem. Par L. Ārmstronga pēdējo hītu kļuva dziesma "What a Wonderful World".

THE BEST OF JAZZ 2

Blūzs "Pusnakts stundā". G.Rozenbergs. LR un TV EVMO (1979)

Raimonda Paula džeza trio

Ella Ficdžeralda

Ella Džeina Ficdžeralda (angļu: Ella Jane Fitzgerald; dzimusi 1917. gada 25. aprīlī, mirusi 1996. gada 15. jūnijā), pazīstama arī kā "Dziesmas pirmā lēdija", "džeza karaliene", "lēdija Ella", bija amerikāņu dziedātāja. Viņas balss diapazons bija trīs oktāvas. Viņas karjera ilga gandrīz 60 gadus, šajā laikā E. Ficdžeralda ieguva 13 Grammy balvas. Tāpat ir saņēmusi Prezidenta brīvības medaļu, kas ir augstākais civilais apbalvojums ASV. Vairāki viņas darbi ir iekļauti Grammy slavas zālē.Galvenā informācija
Dzimusi 1917. gada 25. aprīlī
Ņūportņūvsa, Virdžīnija, ASV
Mirusi 1996. gada 15. jūnijā(79 gadu vecumā)
Beverlihilsa, Kalifornija, ASV
Nodarbošanās Vokāliste
Instrumenti Klavieres
Darbības gadi 1934-1993
Izdevēji Capitol, Decca, Pablo, Reprise, Verve
Mājaslapa ellafitzgerald.com

Mūzikas leģendas - bluesclub.lv

Džezs?

Džezs ir mūzikas žanrs, kas radies 20. gadsimta sākumā, Amerikas Savienotajās Valstīs, Dienvidu štatu afroamerikāņu kopienās, kur saplūda afrikāņu un eiropiešu mūzikas elementi, piemēram, Eiropas izcelsmes militārie marši un garīgās himnas, kā arī sentimentālās balādes un deju mūzika.

Vārds "džezs" šī mūzikas žanra apzīmēšanai pirmo reizi tika pielietots tikai 1915. gadā, jo pirms tam ASV Rietumos tas tika lietots tikai kā žargona vārds un ticis saukts par sinkopētu mūziku un citādi. Džezs ir radies no 3 mūzikas žanriem - blūza, spiričuela un regtaima.

Sākotnēji džezs tika uzskatīts par tradicionālo mūziku, ko izpildīja tikai afroamerikāņi, kā arī par kaut ko ārpus mūzikas, jo tam bija vairāk pavadījuma vai fona mūzikas skanējums, tomēr vēlāk džezs kļuva par populāru deju mūziku un koncertmūziku.

No citiem mūzikas žanriem džezs atšķiras ar specifisko ekspresiju un enerģiski pulsējošo ritmu, bet īstenam džezam piemīt vēl viena ļoti būtiska, džezu raksturojoša īpatnība - mūziķu improvizācija.

Džezu parasti līdzīgi kā blūzu spēlē vairāk tā sauktajos "underground" pasākumos, kur tad arī parasti notiek alkohola lietošana. Tieši tāpēc šī mūzikas stila vārdi un domas aprasti saistās ar grūtībām un dažādām nepatīkamām lietām, ar ko mēs ikdienā saskaramies.

Džezu varētu dēvēt arī par dzīvo moderno mākslu, jo, tam attīstoties, tas ir kļuvis par sarežģītu sistēmu, kurai piemīt dažādi stili un tendences. Attīstības gaitā džezs ir ļoti mainījies, un pašlaik tajā ir izšķirami vairāki, dažādi stili, kuri atšķiras satura, rakstura, noskaņas, instrumentācijas un pat skanējuma īpatnību ziņā. Laika gaitā džezam ir izveidojušies arī vairāki apakš žanri, piemēram, džezroks, "acis jazz" un "bebop".

Džeza mūzikas stili:

• Agrīnais džezs, kas nereti tiek saukts arī par tradicionālo džezu, ir radies ASV dienvidos, Ņūorleānā. Šim stilam raksturīga trīs solistu vienlaicīga improvizācija, kurā katrs solists spēlē savu melodijas variantu.
• Svings ir džeza stils, kura nosaukums radās 20. gadsimta 30. gadu vidū. Vārds "svings" raksturo īpašo noskaņu, ko prot radīt tikai izcili džeza meistari, smalki sasaistot visus mūzikas elementus īpašā mijiedarbībā ar citu mūzikas instrumentu skanējuma elementiem. Šo īpašo skanējumu džeza mūzikas cienītāji sauc par mūzikas "svingošanu".
• Progresīvais džezs ir neparasts džeza stils, ko radīja neliela mūziķu grupa 20. gadsimta 40. gadu pirmajā pusē, Ņujorkā. Progresīvā džeza mūzika bija virtuoza un sarežģīta instrumentālā mūzika, ar kuras palīdzību šī stila radītāji vēlējās atjaunot agrīnā džeza ideālus, proti, virtuozitāti un improvizāciju. Šī džeza stila gausais skanējums parasti ir ass, samērā agresīvs un dīvains, kā arī nav īsti piemērots deju pavadījumam.

• Džezs

Džezs (angļu: jazz) ir mūzikas žanrs, kas 20. gadsimta sākumā izveidojās ASV Dienvidu štatu afroamerikāņu kopienās, saplūstot afrikāņu un eiropiešu mūzikas elementiem. Iepriekš vārds džezs bija žargons ASV Rietumu krastā un to pirmoreiz šī žanra apzīmēšanai izmantoja 1915. gadā. Laika gaitā džezam ir izveidojušies vairāki apakšžanri, tostarp bebop, džezroks un acid jazz.

Džezs ir izveidojies no 3 mūzikas žanriem: blūza, spiričuela un regtaima.

Džeza pirmsākumi

Džezs - tā ir dzīvā modernā māksla, kura attīstības laikā kļuva par sarežģītu sistēmu ar dažādām tendencēm un stiliem.[1] Savā attīstības gaitā tas ir ļoti mainījies, un patlaban džezā izšķirami dažādi stili, kuri cits no cita atšķiras ar savu saturu, raksturu, noskaņu, instrumentāriju un pat skanējuma īpatnībām. Terminu "džezs" sāka lietot tikai XX gadsimta 20. gados. Līdz tam laikam tam bija citi nosaukumi: sinkopēta mūzika u.c.

Sākumā džezs bija tradicionālā mūzika, ko atskaņoja tikai afroamerikāņi, turklāt tā noteikti bija saistīta ar kaut ko ārpusmuzikālu - tas varēja būt vienkārši pavadījums vai arī fona mūzika. Vēlāk džezs kļuva par populāru deju mūziku, pēcāk parādījās tāds džeza paveids, ko visprecīzāk varētu raksturot kā koncertmūziku, jo tādu džezu var tikai klausīties, nedarot neko citu mūzikas skanēšanas laikā.

Džezs no citiem mūzikas veidiem pirmkārt atšķiras ar savu specifisko ekspresiju, enerģiski pulsējošo ritmu. Taču īstam džezam piemīt vēl viena ļoti svarīga īpatnība - un tā ir mūziķu improvizācija.[3]

Pastāv tāds uzskats, ka džeza mūzika izveidojās, saplūstot dažādu - balto un melno - mūzikas tradīciju elementiem. Šajā sakarībā var minēt Eiropas izcelsmes garīgās himnas un militāros maršus, dažādu deju mūziku un sentimentālās balādes. Arī amerikāņu mūzikas tradīcijas, kuras radās Karību jūras salās, ietekmēja šo jauno mūziku. Taču svarīgākā loma džeza tapšanas gaitā pieder afroamerikāņu mūzikai - blūzam, regtaimam u.c.

Džeza stili

1. Agrīnais džezs - bieži sauc par tradicionālo džezu. Izveidojās ASV dienvidos, Ņūorleānā. Ņūorleānas stilam raksturīgs tas, ka trīs solisti improvizē vienlaikus, katrs spēlējot savu melodijas variantu.

2. Svings. Šīs vārds radās 30. gadu vidū, un šis vārds nozīmē īpašu noskaņu, ko prot radīt tikai izcili džeza mūzikas meistari, smalki sasaistot visus mūzikas elementus tādā mijiedarbībā, kad uz viena instrumenta izspēlēto neparasto melodisko gājienu cits instruments atbild ar skaņas nokrāsas vai akorda blīvuma izmaiņu. "Kad viss minētais kopumā notiek, tad džeza mūzikas mīļotāji saka, ka "mūzika svingo".

3. Progresīvais džezs - Neparastu džeza mūzikas stilu radīja neliela mūziķu grupa 40. gadu pirmajā pusē Ņujorkā. Tā bija ļoti sarežģīta un virtuoza instrumentālā mūzika, ar kuru šī stila izgudrotāji gribēja atjaunot agrīna džeza ideālus: improvizāciju un virtuozitāti. Parasti šāda stila mūzika ir asa, diezgan agresīva un dīvaina. Tāda mūzika nav piemērota deju pavadījumam. [5]

Atsauces

1. Jump up↑ Ю.Спигин (2002) История джаза. Рига: Балтийский русский институт. 3 с.
2. Jump up↑ Ю. Верменич (2007) Джаз.История.Стили.Мастера.Москва:Лань,25.с.
3. Jump up↑ Ю.Спигин (2002) История джаза.7 c.
4. Jump up↑ Ю.Верменич (2007) Джаз.История.,27с.
5. Jump up↑ Ю.Спигин (2002) История Джаза. 8-14 с.

Blūzs

Blūzs
Stila izcelsme afroamerikāņu tautas mūzika
darba dziesmas
spiričueli
Kultūras izcelsme 19. gadsimta beigas, ASVdienvidi
Tipiski instrumenti ģitāra, klavieres, mutes harmonikas, bassģitāra, bungas, saksofons, vokāls, trompete, trombons
Popularitāte plaši izplatīts kopš 20. gadsimtasākuma
Atvasinātas formas bluegrass, džezs, R&B, rokenrols

Blūzs (angļu: blues no blue devils - melanholija, skumjas) sākotnēji bija afroamerikāņu liriska solodziesma, pēc tam - virziens mūzikā. Blūzs ir viens no senākajiem populārās mūzikas stiliem.

Blūzs parādījās 19. gadsimta otrajā pusē ASV. 20. gadsimta sākumā formējās tā saucamais klasiskais jeb pilsētas blūzs, kura formas pamatā bija 12 taktu periods ar harmoniska secīgumu kopīgo shēmu: pirmā 4 taktu frāze - T, otrā - S, trešā - D un T. Tāds periods atbilst trīsrindu dzejoļu pantam. Blūza skaņkārta, atšķirībā no mažora un minora skaņkārtām, ir diezgan nekonkrēta, tas ir, izmantotās notis nav iespējams viennozīmīgi iekļaut tanī vai izslēgt. Tomēr biežāk izmantotā intervālu attiecība ir 3/2 1 1/2 1/2 3/2 1. Sastopami arī hromatiskās gammas elementi. Blūzs sevišķi strauji attīstījās 20. gadsimta 50. gados.

Sākotnēji blūzs pārstāvēja tikai "melno" mūziku, ko izpilda melnādaini cilvēki citiem melnādainiem cilvēkiem. Tas bija izpildāms bandžo, ģitāras, vēlāk - klavieru vai instrumentālā ansambļa pavadījumā. Pēc tam blūzs apvienojās ar balto ieceļotāju (kantrī stilu, kurš, savukārt, aiziet ar sakņojumiem ķeltu mūzikā) un citos stilos, un pats dalījās vairākos skaidri noformētos zaros.

Blūza melodikai ir raksturīgs jautājuma - atbildes struktūra un blūzu saticības izmantošana. Liriskajos blūza tekstos rod atspulgu sociālas un rases apspiešanas tēmas. Blūza tapšanu kā virzienu sekmēja "melnā" komponista Viljama Hendija daiļrade ("Memfisas blūzs", 1912; "Sentluisas blūzs", 1914). Klasiskā sieviešu blūza izpildītājas bija Ma Raineja, Čipija Hila, Besija Smita un citas. Blūzs atstāja milzīgu iespaidu uz džeza un popmūzikas.

Djūks Elingtons

Edvards Kenedijs "Djūks" Elingtons (angļu: Edward Kennedy "Duke" Ellington; dzimis 1899. gada 29. aprīlī Vašingtonā, ASV, miris 1974. gada 24. maijā Ņujorkā, ASV) bija amerikāņu komponists, pianists un bigbenda līderis. D. Elingtons sarakstīja vairāk nekā 1000 kompozīciju. Bobs Blumentāls no laikraksta Boston Globe rakstīja, ka komponista dzīves laikā visā pasaulē nav bijis labāks komponists par viņu. Viņš ir prominenta persona džeza vēsturē, vēl viņš darbojās blūza, gospeļa, skaņu celiņu, populārās mūzikas un klasiskās mūzikas žanros. D. Elingtona mūziķa karjera ilga vairāk nekā 50 gadus, kuru laikā viņš vadīja savu orķestri. Līdzās Lūisam Ārmstrongam un Čārlijam Pārkeram tiek uzskatīts par vienu no visu laiku izcilākajiem džeza muzikantiem. Sevis sarakstīto mūziku viņš labprātak sauca par "amerikāņu mūziku" nekā džezu. Viņš bieži kompozīcijas sacerēja pielāgodams tās konkrētam izpildītājam. Viņa reputācija pieauga pēc viņa nāves, 1999. gadā viņam tika piešķirta īpaša Pulicera balva. Tāpat viņš saņēma 12 Grammy balvas.

Regtaims

Stila izcelsme džiga, cakewalk, klasiskā mūzika
Tipiski instrumenti klavieres, bandžo

Regtaims (angļu: Ragtime) ir sākotnēji amerikāņu mūzikas žanrs kura galvenā iezīme ir tā sinkopētais vai "robainais" ritms. Tas bija ļoti populārs laikā no 1897. līdz 1918. gadam kā arī piedzīvoja atdzimšanu 1970. gadu sākumā. Slavenākie izpildītāji un komponisti: Skots Džoplins, Džeimss Skots, Dželijs Rolls Mortons.

Ragtime Piano : SCOTT JOPLIN . " The Entertainer " (1902)

Ray Charles

Virsaksts

Tavs teksts sākas šeit. Noklikšķini un sāc rakstīt. Porro quisquam est qui dolorem ipsum quia dolor sit amet consectetur adipisci velit sed quia non numquam eius modi tempora incidunt ut labore et dolore magnam aliquam quaerat.